Eslingena e-pasts: eslingena@sympatico.ca
Eslingenas libreta konspekts
Latviešu bēgļu likteņgaitas

Eslingena

Alberts Legzdiņš, Lolita Ritmane un Andris Ritmanis
Dziesmu spēlē ,,Eslingena" stāsta par dienām un nedienām (pēc II Pasaules kaŗa) lielākajā latviešu bēgļu nometnē Vācijas dienvidu pilsētā Eslingenā.

1. Cēliens


Prologs
(Mūzika: Lolita Ritmane)

1.aina: Eslingenas tirgus laukuma, šodien.

Vecāks pāris, pēc ilgiem trimdas gadiem Kanādā, šodien ierodas apciemot Eslingenu. Viņi atceras nometnē pavadītos gadus.

2.aina: Eslingenas tirgus laukumā pēc kaŗa.

Vietējie vācieši ir satraukti, jo ierodas latviešu bēgļu bariņš, to vidū pavecākais Augšpēdu pāris, latviešu jauniete - Laila Ozola un bijušie latviešu leģionāri- Andrejs Bērziņš un Ēriks Goba. Sarunas un iepazīšanās.

Eslingena
(Mūzika: Lolita Ritmane / Vārdi: Alberts Legzdiņš)
Laila, Andrejs, Ēriks un koris

Nometnes komandants, Žanis Liepa pastāsta bēgļiem, ka tie tiks izvietoti no vāciešiem atbrīvotajās blokmājas. Vācieši protestē. Bijušos leģionārus bēgļu nometnē uzreiz nepieņem, tiem jādzīvo tuvējās kazarmēs -,,Kalna kolonijā".  

3.aina: ,,Turnhalles" zālē.

Liepa paskaidro par sadzīves apstākļiem. Mildai Augšpēdai tie neliekas pietiekoši labi.

Kas te notiksies?
(Mūzika: Lolita Ritmane / Vārdi: Alberts Legzdiņš)
Komandants Liepa un koris

4.aina: Leğionāru mītnēs.

Leğionāri kazarmju istabā spēlē kārtis un skumst, ka no Latvijas aizstāvjiem nu kļuvuši par gandrīz nevēlamiem latviešu vidū. Viņiem nav atļauts dzīvot turpat kur pārējiem, lai gan viņi var satikties un piedalīties nometnes sadzīvē.  

Kaŗs ir beidzies
(Mūzika: Lolita Ritmane / Vārdi: Alberts Legzdiņš un Andris Ritmanis)
Laila un Andrejs  

5.aina: Nometnē pie pārtikas sadales.

Kāda sieva nav sajūsmināta par vienmuļo nometnes viru, tāpat arī Milda Augšpēda. Andrejs koķetē ar Lailu un norunā, ka dosies kopā uz nometnes ballīti.  

6.aina: Nometnes pagalmā.

Liepa aicina vīrus pieteikties meža darbos, solot papildus pārtiku un cigaretes.  

Uz mežu
(Mūzika: Jaromir Vejvoda / Vārdi: Alberts Legzdiņš)
Mežstrādnieki

Spekulanti Fredis un Mika izvairas no meža darbiem. Abi plāno, kā no vācu ,,baueriem" iegūt cūkgaļu un to pārdot ar peļņu bēgļiem.

Kas ir spekulants?
(Mūzika un vārdi: Alberts Legzdiņš, aranž. Lolita Ritmane)
Mika un Fredis

7.aina: Nometnes pagalmā.

Ierodas jauna bēgle - Ilze Krāmena, kas iepazīstas ar Lailu un citu jaunieti - Zaigu Auziņu. Ilze meklē savu dzimtenes zēnu. Ilzi aicina uz nometnes ballīti.

Tevi atradīšu
(Mūzika: Lolita Ritmane / Vārdi: Alberts Legzdiņš un Andris Ritmanis)
Ilze

8.aina: Latviešu skolā.

Skolotāja māca un uzdod skolēniem mājas darbus. Skolēni jautā.

Mammiņ, papiņ
(Mūzika un vārdi: Alberts Legzdiņš / no ,,Čikāgas Piecīšu" repertuāra)
Skolnieki

9.aina: Nometnes pagalmā.

Abi spekulanti atveduši bērnu ratiņos nokautu cūku un mēģina iestāstīt ziņkārīgai sievai Annai, ka ratiņos guļ mazs bērniņš.

10.aina: Nometnes pagalmā.

Nometnes sekretāre - Apses kundze stāsta komandantam Liepam, ka no meža atgriezušies ,,smagi cietušie" malkas cirtēji, kas tomēr darbus turpināšot, jo patīkot izsniegtās papildus devas. Liepa ziņo, ka ieradušies Padomju pārstāvji, kas aicinot visus atgriezties dzimtenē. Bēgļi protestē.  

Uz dzimteni, uz dzimteni
(Mūzika: Lolita Ritmane un Alberts Legzdiņš / Vārdi: Alberts Legzdiņš)
Komisāri  

Pūlis draudīgs. Komisāri aiziet. Vecais pāris no Kanādas atceras nometnē notikušos kulturālos sarīkojumus un Dziesmu svētkus. Uzskrien zēni un meitenes, kas ziņo par dažādiem latviešu sarīkojumiem, kas notiks tuvākajā laikā.

Kultūras montāza
(Mūzika: Lolita Ritmane un Ā. Būmanis / Vārdi: Rūdolfs Blaumanis)

11.aina: Ballīte ,,Gasthaus Zur Krone"

Es vēlos mājās pārnākt
(Autors nezināms)
Zaiga, Ēriks un koris

Andrejs atkal koķetē ar Lailu un aicina to izceļot kopā ar viņu uz Ameriku.

Viltīgās acis / Šai mūzikai skanot
(Mūzika: Alfrēds Vinters un Lolita Ritmane/ Vardi: Alfrēds Vinters un Andris Ritmanis)
Laila un Andrejs

Amerikāņu karavīri iet gaŗām leģionāru galdiņiem, saķērušies ar latviešu meitenēm. Zēni tām veltī kodīgas piezīmes... Amerikāņi dusmīgi. Daži pāri pievienojas amerikāņu kaŗavīru uzsāktajā, straujā Glen Miller mūzikas dejā.

In the mood
(Glen Miller)
Jaunieši

Zālē ienāk Ilze, kas pirmo reiz ierauga savu dzimtenes zēnu - Andreju, kas ,,amizējas" ar Lailu. Ilze satriekta un aizskrien. Andrejs seko.

II.Cēliens



12.aina: Baznīcas laukumā.

Iesvētamie nāk gājienā. Viņus sagaida radi un draugi.

Kungs, mēs esam Tavi bērni
(Mūzika: Lolita Ritmane / Vārdi: Alberts Legzdiņš)
Visi

Andrejs pasniedz Lailai ziedus, taču patur rokā vienu sarkanu rozi. Uznāk Ilze. Andrejs vēlas tai paskaidrot, ka tam nav nopietnu attiecību ar Lailu. Viņš sniedz Ilzei sarkano rozi, ko tā nepieņem. ,,Par daudz dzeloņu".

13.aina: ,,Pinczon du Sel" laukumā.

Abi vecie kanādieši atceras nometnes laikus. Uznāk komandants Liepa un ziņo, ka nometnē ieradīsies amerikāņu ģeneralis Eizenhauers. Liepa aicina kaucmindietes talkā. Tās apsola sagādāt visādus gardumus, lai pacienātu ģenerāli. Liepa aicina visus pārejos sagādāt dāvānas, u.c. Ģenerālis tomēr neatbrauca.

14.aina: Nometnes pagalmā.

Jaunie latviešu vīri tiek aizvadīti ogļraču darbos uz Angliju.

Ogļraču dziesma
(Mūzika: Lolita Ritmane un Alberts Legzdiņš / Vārdi: Alberts Legzdiņš)
Ogļrači, komandants Liepa un koris

Fredis un Mika skumst, ka aizbrauc labie ,,kundes".

15.aina:

Milda Augšpēda ar spekulantiem Fredi un Miku mēģina vienoties ,,veikalnieciskos" darījumos.Milda piedāvā savu sudrablapsu, lai iegūtu produktus savas 25 gadu laulības jubilejas maltītei.Vecais pāris no Kanadas pārrunā bēgļu izceļošanu uz citām zemēm.

16.aina: Nometnes pagalmā.

Bijušie leģionāri izvērtē izceļošanas iespējas. Andrejs skumst, ka Ilze viņu atstumj. Laila stāsta Zaigai, ka viņai nav dziļāku attiecību ar Andreju. Ilze sēd viena pati.

Klusā mīlestība
(Mūzika: Lolita Ritmane / Vārdi: Alberts Legzdiņš)
Ilze

17.aina:Nometnes zālē.

Cilvēki cer izceļot - projām no kaŗa sagŗautās Vācijas. Visi gaida, lai tiktu aicināti pie ASV, Kanadas vai Brazilijas konsuliem. Rūdis ir pret izceļošanu.

Dziesma pret emigrāciju
(Mūzika: Lolita Ritmane / Vārdi: Alberts Legzdiņš)
Rūdis un jaunieši

Jānis Augšpēda vairs negrib braukt uz Braziliju, baidas no čūskām. Labāk uz Ameriku. Komandants Liepa gavilē, jo pieņemts uz Kanadu. Amerikas konsuls noraida Andreju. Draugi sašutuši. Leģionāri aiziet uz ,,Lido" klubu ,,slīcināt bēdas."

18.aina: ,,Lido" klubā.

Ir sanākuši gandrīz visi. Dejo, sarunājas. Tiek pieteikta slavenā dziedātāja Lola.

Lido dziesma
(Mūzika: Lolita Ritmane / Vārdi: Alberts Legzdiņš)
Lola un ,,Lido" meitenes

Ienāk Andrejs un nosēžas pie bāra, otrā bāra galā jau sēd Ilze. Abi skatas viens uz otru, taču sarunas nesākas. Spekulantam Mikam jāpaliek Vācijā, bet Fredis varēs izceļot uz Ameriku. Abi draugi cer uzsākt importa-eksporta firmu.

Skumju mugursoma
(Mūzika: Lolita Ritmane un Alberts Legzdiņš / Vārdi: Alberts Legzdiņš)
Andrejs

Augšpēdas priecīgi, jo Jānim piedāvāts darbs Ņujorkā kā ,,superim" lielā dzīvokļu mājā. Lola dzied ,,atvadu" dziesmu. Visi pievienojas.

Auf Wiedersehen
(Vārdi: Alberts Legzdiņš /komp. nezinams)
Lola, ļaudis

Ēriks pieņemts uz Ameriku.

Jaunai dzīvei pretī ejam
(Mūzika: Lolita Ritmane / Vārdi: Alberts Legzdiņš)
Laila

19.aina: Vilciena stacijā.

Ēriks atvadas no Andreja, tāpat Laila un Zaiga. Nāk Ilze. Andrējs un Ilze vēlas viens otram ko teikt, bet nevar sadūšoties...Ilze aiziet. Kad stacijas priekšnieks paziņo ka vilciens tūlīt aties, Ilze neiztur un skrien pie Andreja. Abi laimīgi apkampjas.

Vai tu vari tagad pateikt?
(Mūzika: Lolita Ritmane un Alberts Legzdiņš / Vārdi: Alberts Legzdiņš)
Ilze, Andrejs, Laila,Ēriks, Zaiga un koris

Visi aizbraucēji māj ardievas. Ilze un Andrejs paliek. Uznāk vecie kanādieši, un vīrs pasniedz savai sievai sarkanu rozi, ko tā aizkustināta pieņem.  

LATVIEŠU LIKTEŅGAITAS 1939 -1950.

Nav daudz tautu, kas lielo tautu vadoņu dēļ ir tik daudz cietusi kā latviešu tauta!

Abi ļaundaŗi: Padomju Savienības Staļins ar Vācijas Hitleru, ar savu valstsvīru – “Ribentropa-Molotova paktu" 1939.gadā, parakstija un uzlika iznīcības zīmogu latviešu tautai.

Visas latviešu tautas nelaimes sākās jau 1939.gadā, kad Kremļa varas vīri pieprasīja padomju kaŗa bāžu ierīkošanu Latvijas teritorijā. 1940. gadā tam sekoja Latvijas totālā padomju okupācija. Drīz vien, ar nežēlīgām metodēm komūnistu vadoņi sāka sistemātiski iznīcināt latviešu tautu. Jau pirmajā padomju okupācijas gadā - no 1940. gada jūnija līdz 1941.gada jūlijam uz Sibiriju tika deportēti 32,000 Latvijas iedzīvotāji. Vairāki tūkstoši tika nogalināti Latvijā.

No 1941. gada jūlija līdz 1944. gada rudenim Latviju pārstaigāja un kontrolēja Hitlera kaŗapulki, kas ne brīdi nedomāja atjaunot Latvijai neatkarību. Kad vācu armija sāka zaudēt kaŗu, Hitlers 1942. gadā, neievērodams starptautiskos likumus attiecībā uz okupētām zemēm, pavēlēja nodibināt "brivprātīgo " latviešu leğionu, kuŗa ierāva latviešu jauniešus, sākot ar 18 gadu vecumu un iesaistīja cīņās austrumu frontē pret padomju armiju. Netrūka latviešu, kas cerēja, ka kaŗa iznākumā latviešu tautai radīsies iespēja atkratīties gan no sarkanajiem, gan vācu apspiedējiem un atgūt Latvijas valsts neatkarību. Diemžēl, šīs cerības nepiepildījās...

Rietumu sabiedrotie visu noskatījās no malas. Tika aizmirsti tautu tiesību saukļi un palīdzības solījumi. Mūsu latviešu tauta no 1940 - 1950. gadam pazaudēja 1/3 daļu no mūsu tautas divi miljoniem.

1944. gadā kaŗa fronte atkal pārstaigāja Latviju. Līdz ar to, tūkstošiem latviešu civīliedzīvotāju pameta savas dzīves vietas un - ar to ko varēja ielikt ceļu somās - devās uz rietumu pusi, jo nevēlējās atkal dzīvot zem ļaunas, neželīgās komunistu varas. Cilvēki bēga no boļševiku teroŗa un deportācijām. Bēgļu kustību noteica arī frontes un kaŗadarbības tuvošanās. Latviju kopā atstāja ap 200,000 iedzīvotāju. Lielākā daļa no tiem nonāca Vācijā, bet daļa ar zveju laivām pārbrauca uz Zviedriju. Vairāki tūkstoši kaŗa laikā gan Vacijā, gan Polijā Sabiedroto bumbošanas rezultātā zaudēja dzīvības. Daļa nepaguva laikā doties tālāk uz rietumiem un krita sarkanarmijas gūstā. No tiem tikai nedaudziem ļāva tūlīt atgriezties jau atkal okupētajā Latvijā, pārējiem vispirms sākās gaŗais ceļš uz Sibiriju.

II. Pasaules kaŗš noslēdzās ar Vācijas kapitulāciju 1945. gada maijā. No tiem latviešu leğionāriem, kas atradās dzīvi Kurzemē, lielākā daļa krita padomju gūstā un nonāca Sibirijā. Vairāki tūkstoši leğionāru sagāja Latvijas mežos un turpināja cīņu pret komūnistu iebrucējiem vairāk kā 10 gadus.
Tie mūsu zēni- leğionāri, kas pārdzīvoja kaŗu Vācijā, nonāca sabiedroto gūstekņu nometnēs. Vēlāk - Amerikas un Anglijas valdības saprata, ka latviešu leğionāri necīnījās pret rietumu sabiedrotiem, bet gan pret padomju iebrucējiem Latvijā. Leğionāri tika atbrīvoti, un daļai no tiem izdevās iekļūt latviešu bēğļu nometnēs.

Tie latviešu bēğļi, kas pēc kaŗa nonāca izpostītās Vācijas amerikāņu, angļu, vai franču zonās, tika izvietoti pārvietoto bēgļu (angliski: Displaced Persons, saīsinājumā - DP) nometnēs, ko aprūpēja Rietumu sabiedrotie – UNŖAs (United Relief and Rehabilitation Administration - Apvienoto Nāciju Palīdzības un Atjaunošanas Pārvalde) pāraudzībā. Eslingenas pilsētā bija lielākā latviešu bēğļu nometne Vācijā, kur sapulcējās kopā ap 6000 latviešu. Pārējās latviešu bēğļu nometnes bija izkaisītas pa okupētās Vācijas amerikāņu, angļu un franču zonām. Uz Padomju komisāru vilinošiem aicinājumiem atgriezties okupētā Latvijā, atsaucās nedaudzi.

Visās šajās nometnēs ritēja spraiga latviešu kultūras dzīve un kultūras tālākā veidošana. Netrūka skolas latviešu bērniem un jauniešiem, notika daudz sarīkojumu, teātri, dziesmu svētku un sporta sacensību. Tikai bieži "gurkstēja vēderi", jo piesķirtās barības devas nespēja pilnīgi apmierināt izsalkumu.

Kad lēnām izgaisa cerības, ka rietumu sabiedrotie iestāsies par Latvijas neatkarības atjaunošanu, latviešu bēgļi - sakot ar 1947/ 48 gadu meğināja izceļot uz patvēruma zemēm, kā Angliju, Austrāliju, Kanādu, ASV, Dienvidameriku un citur. Īpašas nometnes izveidoja slimiem un veciem cilvēkiem, kuŗiem nebija iespējams izceļot vai sākt patstāvīgu dzīvi ārpus nometnēm.

Lielākā latviešu tautas daļa pēc kara atradās okupētā Latvijā un bija spiesta dzīvot zem padomju komūnistu varas vairak kā 55 gadus. Tikai 1991. gadā Latvija atguva neatkarību.

To latviešu bēgļu dzīvi, kas pēc II. pasaules kaŗa atradās Vācijā no 1945 - 1950. gada – stāstos, dziesmās un muzikā labi parāda dziesmu spēle "Eslingena".


Vairāk informāciju varat lasīt Latvijas Valsts arhīvā:

http://www.archiv.org.lv/index.php?id=601

jeb DP Albums mājas lapā:

http://www.dpalbums.lv